Slānekļa gāzes attīstības iespējas Baltijas valstīs un Eiropā

Ik gadu pieaugošais dabasgāzes importa apjoms Baltijas un Eiropas valstīs liecina par ar vien lielāku energo-atkarību no ārējām valstīm. Šī situācija rada enerģētisko neaizsargātību, kā piemēru var minēt, ka Baltijas valstu enerģijas sektors pilnībā balstās uz Krievijas importu.

Enerģētiskā neaizsargātība ir jūtama arvien vairāk Eiropā, jo tās enerģijas patēriņš pieaug katru gadu, kamēr dažas dalībvalstis ir izlēmušas atteikties no produktīvās, taču riskantās kodolenerģijas pēc nesenajiem notikumiem Japānā. Taču slānekļa gāzes potenciāls liks mainīt Eiropas nedrošo/trauslo enerģijas situāciju/drūmo nākotni. Slānekļa gāzes alternatīvs mainīja ASV pozīciju no dabasgāzes importētāja uz slānekļa gāzes ražotāju, kas spēj pilnībā apgādāt ASV(tirgus pieprasījumu). Tuvākajā nākotnē šis solis veicinās gāzes cenu samazināšanos, kā arī slānekļa gāzes potenciāls lēnām ieņem savu vietu Eiropā. Nozīmīga slānekļa gāzes iegulas ir atrodamas Polijā, Francijā un citās Eiropas valstīs. Reālistiski izvērtējot, gāzi ir iespējams ekstraktēt, un tai ir pietiekami liels potenciāls, lai mainītu Eiropas enerģijas tirgus kopējo bildi, kā rezultātā vietējas un pasaules tirgus cenas pazeminātos un stiprinātu Eiropas energo-drošibu/neatkarību. Tiek apgalvots, ka slānekļa gāzes potenciālam piemīt nopietni vides drošības ierobežojumi, taču šī problēma var tikt atrisināta ar stingrām Eiropas Savienības regulām.

Visbeidzot, šī darba mērķis ir atainot, ka nav zināms, kad tieši Eiropa sāks ekspluatēt slānekļa gāzi, taču kā ASV piemērs norāda, slānekļa gāze veicina dinamisku attīstību reģionālā un pasaules tirgū, un ka tas netieši ietekmē arī Baltijas un Eiropas energo-drošību turpmākajos gados.

Iet atpakaļ