Enerģētikas seminārs apliecina Latvijas atpalicību gāzes tirgus liberalizācijā

FOTO: Ieva Čīka, LETA

„Diskutējot ar nozares profesionāļiem un uzklausot visu trīs Baltijas valstu pieredzi, skaidri atklājās fakts, ka Latvija stipri atpaliek no saviem kaimiņiem gāzes tirgus liberalizācijā. Lietuvu un Igauniju uztrauc mūsu atpalicība, jo bez daudzmaz līdzīgas likumdošanas nekāds brīvais Baltijas gāzes tirgus nav iespējams”, pēc šodien notikušā starptautiskā semināra „Enerģētikas sektora dzinējspēki: cenas, tehnoloģijas un konkurence” atzina semināra vadītājs, Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle.

R. Zīle arī uzsvēra: „Lai gan Latvijai ‘Gazprom' un 'Latvijas Gāzes' monopola izbeigšanai ir objektīvi sarežģītāki apstākļi – proti, līdz 2017. gadam spēkā esošais 'Latvijas Gāzes' akcionāru līgums – šo faktu nedrīkst izmantot gāzes tirgus liberalizācijas otrā posma – pārvades operatora nodalīšanas – neiekļaušanai likumdošanā.”

“Lietuvas un Igaunijas eksperti šodien apliecināja, ka process kopš brīža, kad likumā tika iekļauta norma par pārvades operatora nodalīšanu, līdz brīdim, kad tas reāli fiziski notiks (Lietuva – no 2013. gada 31. oktobra; Igaunija – no 2015. gada 1. janvāra), aizņem divarpus gadus. Tas nozīmē, ka Latvijā attiecīga likuma norma jāpieņem līdz šī gada beigām. Tādēļ es aicinu topošo valdību un Saeimas koalīciju uztvert šo jautājumu nopietni un izņemt no iepriekšējas valdības Saeimā iesniegtajiem Enerģētikas likuma grozījumiem normu, ka liberalizācijas otro posmu Latvija atliek līdz nezināmai nākotnei, kad mums būs izveidots fizisks gāzes vadu savienojums ar ES valsti, kas nav Igaunija vai Lietuva,” tā R. Zīle.

Kā atzina vairums no semināra dalībniekiem, situācija globālajā tirgū ar lētās slānekļa gāzes revolūciju, un no tās izrietošo sašķidrinātās gāzes industrijas pieaugumu ir izdevīga brīva Baltijas gāzes tirgus izveidei. Viens konkrēts potenciālais „Gazprom” konkurents gāzes piegādes jomā – Klaipēdas sašķidrinātās gāzes terminālis — darbu uzsāks jau no šī gada decembra, bet vairāki citi iespējamie projekti gaida uz nepieciešamās likumdošanas bāzes izveidi visās trijās Baltijas valstīs.

Tikmēr „Gazprom” gāzes cena aizvien pieaug, liekot daudziem lietotājiem Baltijas valstīs pāriet uz citu kurināmo. Eksperti arī atzina, ka tirgus atvēršana automātiski nenozīmē ievērojami lētāku gāzes cenu, taču svarīga ir patērētāju izvēles iespēja un piegāžu drošības faktors.

Seminārā kā referenti piedalījās enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš, Lietuvas Enerģētikas ministra padomnieks Rimas Varkulevičius, Klaipēdas LNG termināļa direktora vietnieks Tadas Matulionis, Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministrijas valsts sekretāra vietnieks Ando Leppiman, kā arī Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs.

Semināru „Enerģētikas sektora dzinējspēki: cenas, tehnoloģijas un konkurence” rīkoja Eiropas Konservatīvo un reformistu alianse (AECR), apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) un “Sabiedrības domas attīstības centrs — Domā!”.

Semināra programma un ziņojumu materiāli

1. daļa. Enerģijas tirgus tendences Eiropas Savienībā un Baltijas jūras reģionā

Uzruna par tendencēm un aktualitātēm ES struktūrās.
Roberts Zīle, Eiropas Parlamenta deputāts.

Ziņojums par pētījumu „Tendences enerģijas tirgos ar uzsvaru uz Baltijas jūras reģionu.” PDF
Juris Ozoliņš, enerģētikas eksperts.

Latvijas valdības vērtējums par Eiropas enerģijas tirgus tendencēm un to, kā tas atspoguļojas Latvijas likumdošanā. PDF
Jurijs Spiridonovs, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks.

2. daļa. Baltijas dabas gāzes tirgus veidošanas šķēršļi un panākumi

Lietuvas dabas gāzes likumdošanas izmaiņas un strukturālās pārmaiņas industrijā. PDF
Rimas Varkulevičius, Lietuvas Enerģētikas ministra padomnieks.

Klaipēdas LNG termināļa un gāzes pārvades tīkla statuss. PDF
Tadas Matulonis, Klaipēdas LNG termināļa direktora vietnieks.

Latvijas likumdošanas iniciatīvas ES Direktīvas ietekmē un patērētāju intereses gāzes tirgū. PDF
Juris Ozoliņš, enerģētikas eksperts.

Igaunijas patērētāju pozīcija liberalizētā tirgū. PDF
Ando Leppiman, Igaunijas Ekonomisko attiecību un Komunikāciju ministrijas enerģijas vicekanclers

Papildus informācija:
Rolands Pētersons,
+32 498984707
+371 29157405

Iet atpakaļ